Ļoti bieži nākas dzirdēt bērnu pretenzijas un sūdzības par bezglutēna uzturu, jo īpaši, ja šī situācija ir salīdzinoši jauna iesaistītajām personām. Taču, kā redzēsiet, ir veidi, kā atvieglot dzīvi bērniem ar celiakiju gan mājās, gan skolā.

Mājās

Protams, tas, ka mēs nevaram ēst to, ko ēd citi, bieži tiek uzskatīts par netaisnību. Kad ir nepieciešams mainīt diētu, būtu svarīgi, lai noteiktu laiku visa ģimene ēstu tikai tādu pārtiku, kuras pamatā ir sastāvdaļas, kas nesatur glutēnu. Un, ja virtuvē vai lielveikalā jūs iesaistīsiet bērnus, viņi reti atstās pārpalikumus traukā.

Dalīšanās patiešām ir rūpes

Vēl viens veids, kā palīdzēt bērniem, ir vienkārši pēc iespējas vairāk ēdienreizes ieturēt kopā ar viņiem. Atrašanās pie galda kopā ar ģimeni vai draugiem nodrošina harmoniju, mieru un labsajūtu. Tas liekas neticami, bet kompānija veicina sāta sajūtu.

Fuldas Universitātes (Vācija) uztura psihologs profesors Kristofs Kloters (Christoph Klotter) ir veicis plašus pētījumus par šo tēmu un secinājis, ka: “Maltītes, kas tiek baudītas kopā, mūs apmierina ne tikai fiziski, bet arī sociāli un psiholoģiski. Tās padara mūs laimīgus, mierīgus un, pats galvenais, ir rituāla elements, kas atdzīvina un stiprina mūsu – ģimenes, pāra vai draudzības – attiecības”.

“Kopīga ēšana bieži ir iespēja dalīties ar idejām, komunicēt, tā ir galvenā struktūra kopienas veidošanai un stabilitātei,” saka profesors Klotters.

Zinātne ir

Saskaņā ar Kalifornijā veiktajiem pētījumiem bērni un pusaudži, kuri vismaz trīs reizes nedēļā ēd pie galda kopā ar vecākiem, lieto vairāk augļus, dārzeņus un piena produktus, kas bagāti ar kalciju, un mazāk ēd ātras ēdināšanas un konditorejas izstrādājumus. Cits pētījums liecina, ka bērni, kas pusdieno kopā ar ģimeni, ir retāk pakļauti tendencei uz aptaukošanos un ēšanas problēmām. Un ieguvēji ir ne tikai bērni: pieaugušie labprātāk izmēģina jaunus ēdienus vai ēdienus, kas šķita aizmirsti, ja citi viņiem piedāvā. Tāpēc viņi dažādo savu ikdienas ēdienkarti, padarot to bagātīgāku un sabalansētāku no uzturvērtības viedokļa. Tas, protams, attiecas arī uz gadījumiem, kad jauno ēdienu piedāvājumā ir iekļauti pārtikas produkti, kas nesatur glutēnu.

Būtībā, sēžot kopā ar ģimeni vai draugiem pie klāta galda, stāstot viņiem par dienas piedzīvojumiem un nedarbiem, nogaršojot rūpīgi pagatavotos ēdienus. Vai var būt kas labāks?

Skolā

Viens ir ar to visu tikt galā mājās, bet skolā atstumtības sajūta var būt vēl lielāka. Taču tam nav vajadzības! Zemāk sniegti 3 padomi, lai bērni ar celiakiju justos iekļauti un pilnīgi normāli ar savu bezglutēna diētu:

• Dariet zināmu savam bērnam ar celiakiju, ka citi bērni, iespējams, nezina, kas ir celiakija. Viņi var neko nezināt par glutēnu vai bezglutēna diētu. Apzinoties šo faktu, bērns ar celiakiju jutīsies mazāk aizvainots un nesaprasts, ja cits bērns viņam piedāvās, piemēram, batoniņu vai ko citu, ko viņš nevar ēst.
• Pastāstiet bērnam, kā viņš varētu izskaidrot savu slimību: kas ir glutēns, simptomi, sekas. Aprakstot sliktu dūšu, vēdera sāpes un vispārēju sliktu pašsajūtu, palīdzēs jo, pat ja iemesls ir cits, visi bērni to ir piedzīvojuši, un tāpēc viņiem nebūs grūti saprast.

• Un pēdējais, bet ne mazāk svarīgs: laiku pa laikam dodiet bērnam bezglutēna uzkodas vai konfektes, lai viņš varētu dalīties ar tām, parādot, ka viņš nav svešinieks un ka ēdiens, ko viņš ēd, ir tikpat labs un garšīgs kā tas, ko ēd pārējie.